21.11.2026–04.04.2027
Andress Aders, pazīstams arī ar segvārdu Zassa (1953–2020), bija karikatūrists un komiksu māks-linieks, kura radītais tēls Alise pirms Igaunijas neatkarības atjaunošanas kļuva par kulta figūru.
Igaunijas mākslas vēsturē ir maz plaši pazīstamu komiksu varoņu, un Alise viņu vidū ir vienīgā sie-viete. Garkājainais puķu bērns ar kuplajām krūtīm un lielu melnu matu ērkuli – Alise, pirmo reizi publikas priekšā parādījās 1974. gadā Tartu Universitātes karikatūristu kolektīva NAKS izstādē un žurnāla Noorus lappusēs. Turpmāko divpadsmit gadu laikā Alise parādījās epizodiski, galvenokārt laikraksta Edasi slejās. Taču par kulta tēlu vēl seksīgākā Alise kļuva astoņdesmito gadu beigās, kad no 1987. līdz 1989. gadam Edasi humora sadaļā Herilane gandrīz ik nedēļu tika publicēts komikss par viņas piedzīvojumiem.
Tartu Mākslas muzeja projektu telpas izstādei apkopota neliela, tematiski atlasīta izvēle no laik-rakstā Edasi publicētajiem Alises komiksiem, ko papildina Andresa Adera oriģinālzīmējumi no Tartu Mākslas muzeja kolekcijas. Izstāde pievēršas Alises tapšanas stāstam un atklāj sarežģītās savstarpējās attiecības starp Andresu Aderu kā autoru un viņa radītajiem tēliem (Alisi, Zombiju, Mazo Kretīnu, detektīvu Kivi u.c.).
Andresa Adera laikabiedri viņa karikatūrista darbu raksturo kā mēģinājumu nomācošās realitātes vidū izveidot pašam savu drošo pasaules stūrīti. Un Aders nebūt nebija vienīgais, kurš savu patvērumu radīja uz neatkarības saliņas, ko Igaunijā bija izveidojusi rokmūzikas ietekmē ienākusī hipiju kustība.
Perestroikas gaisotnē Alises sākotnējai puķu bērna pretkara nostājai, laikmetam raksturīgajai mizo-gīnijai un padomju humoram raksturīgajam vardarbīgajam absurdam pievienojas arī tā Igaunijas brīža politikas nianses, kas atradās uz neatkarības atjaunošanas sliekšņa. Tanks un raķete kā agre-sori pārtop militārā valsts iekārtā, kuras darbības sekas ir gan ekoloģiskais, gan kultūras piesārņojums. Tomēr arī tad Alise paliek uzticīga savām saknēm un visaugstāk vērtē garīgumu, kas izpaužas ironiskā neuzticībā intelektuāļiem un dzenbudisma paradoksus atgādinošās situācijās, kurās Alise nonāk atkal un atkal.
Izstāde „Andress Aders. Alice Cooper Brīnumzemē“ pieder izstāžu sērijai „Tartu 88“, kuras iet-varos pētnieciskās izstādes pievēršas Igaunijas kultūras vēstures daudzšķautņainākajam periodam — laikam tieši pirms neatkarības atjaunošanas — un pārmaiņām Igaunijas kultūrā turpmākajās des-mitgadēs. Sērijas „Tartu 88“ mērķis ir apzināt, apkopot un izpētīt arhīvus, kas ir nozīmīgi neat-karības atjaunošanas laika Igaunijas mākslas vēstures izpratnei.
Kurators: Indreks Grigors
